alkohola Kaitejums
«Zupiba ir vingrinajums nepratiba» (Pitagors)
«Devini visa skaitla desmitie noziegumi, kas пятнающих cilvece, ir pilnigi zem vina ietekmes». (L.N. Tolstoj)
«Dzer un едят visi laudis, bet pleguro un parrijas tikai mezoni». (V.G. Belinskij)
Nonakot organisma, alkohols pirmkart darbojas uz centralu nervu sistemu, kuras kratini ir visai juteligi pie atskirigam indigam vielam, tai skaita alkohola, ieklustosi pie tiem ar asini.
Rezultata ir apspiezama augstaka nervu darbiba, oza un dzirde, tiek izjaukts miegs, krit gara darbspeja, pazeminas intelekts. Galiga kopsumma attistas psihozes, personibas degradacija.
Pat nelielas alkohola devas pie ilgstosas lietosanas izsauc nozimigas izmainas nervu sistema, kas atspogulojas psihiskas darbibas pa. Krit galvu smadzenu darbspeja, nervozi procesi aiztek ar sprukam, paleninas jaunu saiknu izglitiba un ka sekas ta rodas jauna materiala spruku ar iegaumesanu, pazeminas augstako psihisko funkciju limenis, speja pie kritikas, cies emocionalas un gribas funkcijas.
Diemzel, бытует uzskats (tiesa, neviens uz ka nenodibinats), ka alkohols var kalpot par arstniecisku lidzekli, ta ka it ka paplasina traukus, kas edina ar asini sirds. Tomer speciali statistiski un sociologiski petijumi liecina par kaitigu alkohola iespaidosanu sirds-asinsvadu sistemu. Vajag придерживаться Juvsnala padomei: «Ziniet un блюди negrozami visa — ari dizena, gan a малом — stingru meru savu».
