rises Faktors
Cigaretes blakus nikotinam ir vel viena naviga inde — диоксин. Sis vielas ilgstosa iekrasana organisma ir spejiga atvest pie izmainam cilveka genos.
Iestajoties organismu nikotins darbojas uz institucijam un sistemam, kuras ir visas bez iznemuma, pazemina imunitati, saformejot hroniska noguruma sindromu. Tabakas pipesana ir tadu saslimsanu rises nopietns faktors, ka isemiju sirdsslimiba, hipertoniska slimiba, smadzenu asinsrinkosanas parkapsanas, culu slimiba un as. Lielu bistamibu табакокурение iztelojas sievietem, kuras gatavojas klut ar matem, n.z. nikotins ieklust augla organisma.
Visparatzits ir uzskats par celonsakaribu starp tabakas pipesanu un plausas vezi. Ta, statistiski petijumi PSRS paradija, ka viriesu, slimniecu starpa ar plausas vezi, — 90% tabakas pipetaji. Un tas ir saprotams, ta ka tabaku dumi satur kancerogeniskas vielas.
Ciets uzstadits, ka pipesana kaitigi atspogulojas pa daudzu miljonu lauzu veseliba. So stavokli apstiprina un viena no pedejiem fundamentalajiem petijumiem, kas ir pavadami Japana dati. Paradits, ka pipetaju mirstiba ir Japana, gan viriesu, gan sieviesu, uz 22% augstak, neka nesmeketaju, un ka bistamiba dzivei возрастает ar izpipejamo cigaresu un вдыхаемого dumu daudzuma palielinajumu. Tadejadi, «mirkliga bauda biezi medz ir ar ilgu ciesanu celoni» (Vilapd).
Miokarda infarkta bistamiba возрастает taisna atkariba no izpipejamo cigaresu skaitla, piemeram, izpipejosi 20 cigaretes diena saslimst ar miokarda infarktu 2 reizes biezak, bet izpipejosi lielakas, ka 20 cigaretes — 3 reizes biezak, neka nesmeketaji.
