- dzives Tels
- Heliofiziku faktori
- apmatojums
- lauzu savstarpejas Attiecibas
- rehabilitacijas Celmi
- barosanas Nozime
- Mediciniska etika
- деонтологии Normas
- uzvedibas Principi
- veselibas aprupes Prakse
- etikas Celmi
- Etiski principi
- Tikumigs attistits
- Profesionala arsta darbiba
- Humanas attiecibas
- arsta Attiecibas
- arsta Uzvediba
- parada Jutas
- parada Izpilde ar arstu
- Personiba
- Uzticiba pie arsta
- skerslu Parvaresana
- Ipasa pieeja
- Humanitate pie laudim
- rakstura Panti
- sirdsapzinas Jutas
- Lidzjutiba izsauc uzticibu
- Noliedzosie rakstura panti
- pieticiga Trukums
- Piedalisanas ir likteni
- arsta Kultura
personibas Attistiba
Parada izpilde ar arstu ir lieta neviegla. Parada izpildijums pieprasa noteiktas pules, jo parads un personiskas arsta velmes ne vienmer sakrit. «Cilveks dzivo uz zemes ne tadel, lai klutu bagats, bet tadel, lai klutu laimigs» (Stendal'). Visokonravstvennij raksturs ir cilvecisku centienu augstakais merkis.
Arsta parada izpildijums paredz parliecinamo par nepieciesamibu paklaut savejas personiskas velmes parada prasibam. Dzive notiek jau ta, ka arstam nakas поступаться ar personiskam interesem, ja tas vajag dzives glabinam citi. N.A. Dobroljubov runaja: «Ne to ir janosauc cilveka isti tikumigs, kas tikai cies par sevi parada liksanu, ka kaut kadu smagu jugu, ka tikumigi вериги, un tiesi ta, kas rupejas saliet parada prasibas ar butnes prasibas sava, kas censas parstradat ari savejo miesu, un asini ar pasapzinas un pasaudzinasanas iekseju procesu ta, lai tie ne tikai padaritos isti par nepieciesamiem, bet ari atgadatu iekseju baudu».
Dazi viedigi izteicieni:
«Dzivo brivi tikai tas, kas atrod prieku saveja parada izpildijuma» (Tsitseron);
«Parads! Tu esi paaugstinatais dizenais vards. Tas tiesi tas dizens, kas paaugstina cilveku par pasu ar sevi» (Z. Kant);
«Nav cita dizenuma, bez izpildita parada dizenuma, пет cits un prieki» (Z. Renan).
Mediciniskas tehnikas musdieniga attistiba, laboratorisku un instrumentalu petijuma metozu ved pie tiesu kontaktu aizstasanas «arsts — slimnieks» ar attiecibam «arsts ir aparats — slimnieks».
Rodas bazas, ka arsts, uzticoties tehnikai, parstaj pilnveidot savejas zinasanas, ka технизация var iespaidot arsta un slimnieka savstarpejas attiecibas un atvest pie optimala psihologiska kontakta parkapsanas starp tiem. Tadel augsta arsta kultura, attistitas kliniskas domasanas un musdienigu zinatnisku zinasanu savienojumi iegust uzsvertu де-онтологическое nozimi. Aparatam nav jaaizklaj slimnieka personibas.
«Cilveka krize ...saknojas ne pasa cilveciskakaja daba; vins nav kaut kada neatnemama vina ipasiba...; ne, ta ir atrak civilizacijas vai kulturas krize, kura ir dzilas neatbilstibas celonis starp domasanu un cilveka uzvedibu, no vienas puses, un ar izmainosos realu pasauli — ar citu. Un krize sis — pie visa vina dziluma un bistamibas — tomer var parvaret» (Bet. Pechchei).

