- dzives Tels
- Heliofiziku faktori
- apmatojums
- lauzu savstarpejas Attiecibas
- Tikumiba
- Moraliska nenoturiba
- Aptaukosanas
- lekna Izplatisana
- Tauku apmainisana
- Baribu tauki
- aptaukosanas Patogeneze
- bada “Centrs”
- kaloriju Atliksana
- aptaukosanas Etiologija
- kermena Masa
- Gipotalamicheskie centri
- Kliniski aptaukosanas aspekti
- aptaukosanas Bistamiba
- «Bistama kaloriju pasaule»
- Zhironakoplenie
- Arstnieciski pasakumi
- Kalorazh
- Ierobezojumi ir bariba
- Aizliegta bariba
- kaloritates Ierobezojums
- rehabilitacijas Celmi
- barosanas Nozime
- Mediciniska etika
- arsta Kultura
veselibas Raditaji
Vajadzigs esmu, lai dzivotu,
bet ne dzivot, lai esmu.
Sokrats
Kermena Svars (masa) ierodas vieniem no veselibas raditajiem. Kermena Svaru sauc par ekscesivu, ja vins uz 5—14% augstak normala. Ja gan kermena svars vairak ka uz 15% parsniedz normu, tas norada pa aptaukosanas ka uz slimibu.
Tatad, katram no mums ir jauzmana savejo faktisko kermena svaru un mak noteikt saveja normala svara raditaju.
Ka ir izmerams faktisks kermena svars? Vispirms kermena svara definesanas nejausu faktoru iznemumam ir jarazo dazas dienas pec kartas. Sverties vajag tikai no rita, pec 10—15 minutem pec augsupejas, tuksa dusa un bez apgerba vai viena un taja pasa viegla apgerba. Ar gridas svaru palidzibu majinieku nosacijumos rekomende noteikt faktisku kermena svaru kaut vai 2 reizes menesi dazas dienas ilgi.
Normala kermena svara definesanai vajag lietot Broka vai Bongarda raditajus. Pa Broka raditaju normals kermena (kg) svars ir vienads augsanai (cm) minuss 100 augot 166—175 cm vai minuss 110 augot vairak ka 175 cm. Pa Bongarda raditaju normals kermena (kg) svars ir vienads augsanai (cm), kas ir sareizinata uz ribaja apkartmeru krusgalu (cm) limeni un dalitam uz 240.
Tauku parmera esamibu var tapat uzstadit pa ada-tauku ieloces lielumu uz vedera zem karotes. Aizznaudzot ar diviem pirkstiem vinai norma nav japarsniedz 1—1,5 cm. Ieloce resnumam 2 cm jau runa par aptaukosanos.
Pienemts izskirt endokrinas (7—8%) un alimentaras (92—93%) aptaukosanas ainas.
Aptaukojoties sakaujas daudzas institucijas un cilveka organisma sistemas: biezak un раньше visa sakaujas sirds-asinsvadu sistema: celas arteriala spiede, ir apgrutinams mehanisks sirds darbs.
