sirdssapes
Nav saubu, ka slimiba (invaliditate) iespaido noteikta pakape ar pa slimnieka psihi (invalida). Sejiene atskirigas psihologiskas reakcijas uz slimibu (invaliditate). Pieskirot lielu nozimi nervu sistemas stavoklim, ir saudzigi jaattiecas pret slimniecem (invalidiem). Rekomende netraumet un nebaidit slimnieces (invalidu), mierinat to uzbudinato nervu sistemu un paklaut slimnieku (invalida) savejai psihoterapeitiskajai ietekmei.
Ir laudis, kuri neslikti spriez par medicinu, — tie ir rakstnieki. A.P. Chehov vareja paskatities uz medicinu no trijiem redzes viedokliem — rakstnieka, arsta un slimnieka. Savejos darbos vins daudz uzmanibas atlicinaja psihiskajam ciesanam, cilveka sirdssapem. Praktiska arsta darbiba palidzeja vinam stastu un nostastu rinda aprakstit iekseju pasauli un sapiga cilveka psihologiju. A.P. Chehov apraksta divus aspektus: miesiskas sapes iespaidosana slimnieka (nostasti ir «Garlaicigs stasts», «kompensacijas Traucejums», «Gadijums no prakses» un as.) psihi un psihes ietekmi ar pa miesiskas saslimsanas attistiba («Gusev nostasti», «Dzivesbiedre» un as.).
Katram slimniekam (invalids) ir saveja psihologija, saveja attieksme pret apkarteju, pie sev un savejai slimibai (invaliditatei). Tatad, katram specialistam, kas strada ar laudim, jabut labs psihologs. Neieturot sos principus rodas arsta kludas un konfliktu situacijas. Piemeru var kalpot par Natashi slimibas stasts Rostovoj, romana varones ir «Kars un pasaule». L.N. Tolstoj geniali aprakstija dveselisku Natashi slimibu, kas ir izsaukta ar размолвкой ar knazu Bolkonskim, kuru arsti kludaini verteja ka saslimsana miesiska.
6. Sapigs cilveks ieverojami lielaka pakape, ar ko vesels, uznemigs pie gan atziniga, gan noliedzosa rakstura atskirigas dzimtes iedvesosajam ietekmem. Nepiesardzigs arsta zests var izsaukt slimniekam sagrozito prieksstatu par saslimsanas smagumu, bet piekritosais vards, turpreti, var iemitinat ticibu izdziedesanas.
