Autobiografija
Tie tiecas par visu to izstastit citiem, un ar ko доступнее, jo labak. Sie laudis ir rakstnieki un arsti. Ka taisnigi sacija pa Starptautisks arstu kongress Andrs Morua Parize: «Starp rakstniekiem un arstiem ir dzila radnieciba, ta ka un тс un citi attiecas pret cilveciskam butnem ar kaisligu uzmanibu, abeji aizmirst par sevi lauzu del». Tadel ne nejausi mediki bija tadi Velikie rakstnieki, ka Rable, Shiller, Morua, Konan Dojl', Chehov, Veresaev, Bulgakov un as. Viena no Ap-dre Morua apcerejumiem uzrakstija: «Dizenam rakstniekam ir jaaptver cilveciskas eksistences visas malas».
Paskatisieties, ka krievu literaturas klasiki, esot ne mediki, tik pilns, spilgti, dzili, pa lidz ar to vienkarsi un dabiski iztelojas sapigu stavoklu rindas aprakstu. Atceresimies I.S romanu. Turgeneva «Ottsi un berni» vai D.V nostasts. Grigorovicha Karenina «Miegs». L.N nostasta. Tolstogo Ivana Il'icha» «Nave tiek dota slimnieka ieksejas pasaules apraksts, kas cies ar onkologisku saslimsanu. A.I. Kuprin nostasta «cirka» briniskigi aprakstija kruts krupja (stenokardijas) lekmes klinisku gleznu cirka atletei.
A.L. Chehov runaja, ka «ists rakstnieks — tas tas pats, ka izsens pravietis: vins redz skaidrak, neka parasti laudis».
A.A. Veresaev macijas Peterburgas universitate uz историко-филологическом fakultates. 1888 g. vins rikojas Derptskij universitate uz medicinisku fakultati. Saveja «Autobiografija» vins tik velak izskaidroja savejos centienus klut ar arstu: «Manejais sapnis bija klut ar rakstnieku, bet tam telojas nepieciesama cilveka, vina fiziologijas un patologijas biologiskas malas zinasana; bez tam, arsta specialitate deva iespeju tuvu saiet ar daudzveidigu kartu un iekartu laudim».
