сопереживания Jutas
Bezrazlichie pie makslas darbiem novajina сопереживания jutas, sekme tadu noliedzoso tikumigo kvalitasu rasanos, ka rupjiba, slimnieka ciesanas vins uztvers tikai ar sapratu. Sais attiecibas ir visai saskanigi zinama Krievijas gleznotaja Levitana vardi par to, ka «sapigu sirdi var arstet tikai ar sirdi».
Pie Sidenagamu, sim anglu Hipokratam, reiz griezas jauns medikis ar lugumu ieteikt, kadus vajag izlasit gramatas, lai klutu ar labu arstu. «Izlasiet, manejais draugs, «Don Kihota» Servantesa — tas ir briniskiga laba gramata, kuru es pats biezi parlasu», — atbildeja slavens arsts.
Arsts, komunicejot ar slimniecem (ar invalidiem), atskirigu iedzivotaju kartu ierodosies parstavjiem, ir vispusigi jasagatavo, lai vienmer atrastu kopeju tematu sarunai, kurs varetu klut ar sekmigas arstesanas prieksnoteikumu.
Tikumiga arstu veidola formejuma svarigai nozimei ir jutu kulturas audzinasana, un konkretak pievienosana pie briniskiga pasaules. Ka noradija Aristotel' «...goeuza ir spejiga izradit zinamo iedarbosanos uz etiskas dveseles malas». V.F. Odoevskij runaja, ka «muzika lielaka saikne ar tikumigam cilveka ricibam, neka ka parasti doma».
Arstam speja pie makslas paradibu uztveres svarigs ka viens no kliniskas domasanas formejuma lidzekliem. D. Didro uzrakstija: «Iztele! Bez ta nedrikst but neviens dzejnieks, пи ar filozofu, пи ar gudru cilveku, nedz domajoso butni, nedz vienkarsi ar cilveku. Iztele — ta ir speja izsaukt telus. Cilveks, kas ir начисто atnemts sai spejai, butu stulbenis». Attistot izteli, intuiciju, fantaziju, aktiva makslas uztvere izstrada iemanas domat asociacija.
