Ilgstoss miega
Tiesibas uz atputu nakti
dod dienu pules un veiksanas.
Longfello
Nakts miegs ir биоритмических izmainu ipass periods cilveka organisma. Sis periodikas galejas funkcionalas attistisanas ir nomods un miegs. Nomods un miegs ir salagotie stavokli, t.i. aktivs nomods sekme глубоко-
му miegam un, preteji, pietiekams pa ilgumu un dzilumu miegs nodrosina aktivu nomodu.
Dzilumu un ilgstosu miega iespaido fiziskas un psihiskas darbibas intensitate, barosanas rezims. Lielu iespaidosanu miega regulesanu izrada эмоциогенные iedarbibas, kuras atkariba no individualas cilveka reakcijas uz tiem var parkapt nakts miegu. Nozimigas miega izmainas tapat ir saistitas ar stundu joslu asu starpbridi, diennaktu apgaismotibas ritmiem un magnetu Zemes sferas stavokli.
Dienasdarbs, pastavigu saskarsmi ar apkarteju vidi iztelojas cilveka nervu sistemai aizkaitinajumu zinamo summu, kuri nosaka pie vakara tas paguruma un apsikuma noteiktu pakapi. Miegs ir savdabigs приспособительным mehanisms, kas nodrosina centralas nervu sistemas kratinus no apsikuma. Miega laika centralas nervu sistemas augstako nodalu regulejosa loma pie tam nevis izsledzas, bet gan iegust citu, savdabigs raksturs, kur bremzesanai pieder svariga loma.
Tadejadi, sojas ir dabisks fiziologisks cilveka stavoklis nakts laika. Cilveks pavada miega aptuveni dzives tresdala.
Miegs ir nav mazak nepieciesams cilvekam, ar ko gaiss un bariba. Normala fiziologiska vajadziba saja vienads, ka likums, 8 stundam diennaktis. Sa cikla pilna parkapsana dazas dienas ilgi var atvest pie nervoziem traucejumiem.
