Aktivs dzives tels
Darbs ir cilveka eksistences nepieciesams nosacijums, vina dzives tela svariga sastavdala. Darbs izrada tiesu iespaidosanu psihi un fiziologisku organisma sistemu darbibu, sekme veselibas saglabasanu.
Nevajag aizmirst visai svarigu apstakli, kas nosledzas taja, ka vel ilgi pirms первобытно-общинного iekartas un visa pecnakamus laikus cilveks veda fiziski aktivs dzives tels. Citadi vins nav izdzivojis. Museja gan XX a. nepieciesamiba cilvekam fiziskaja darba agraka apjoma atkrita. Bet жизнедеятельности cilveka organisma viss rezims, kas formejas simti tukstosu gadu atpakal, ne претерпел tik asas izmainas un viss vina bioritms, telaini runajot, ka tievs mehanisms ir sabalansets uz aktivu rezimu. Sa aktiva fiziska kustibas rezima parkapsana atved vai var atvest pie sirds-asinsvadu saslimsanam.
Zinams, ka laudim, kuriem ne хватает laiks, var attistities atskirigas slimibas. Piemeram, kad pieiet 15.aprili (ienakuma nodoklu nomaksas diena ir ASV) daudziem nodoklu maksatajiem tiek atzimeta paaugstinata arteriala spiede, kura normalizejas, kad минует bistams datums. Subjektivas laika jutas tiem ir pietiekami, lai piegrieztu kermeni riskam. Tadejadi, subjektiva laika izjuta var izradities ar необычайно varenu speku. Dazi laudis ir juteligaki pie pagaidu spiedes, ar ko citi.
Pareiza darba mija ar atputu ir vesela dzives tela svariga sastavdala. Protams, nedrikst parak biezi un asi mainit savejo dzives telu, ta ka dinamiska stereotipa (t.i. saknu ломка ierasta dzives tela) bieza partaisisana var atvest pie atskirigu slimibu attistibas, tai skaita aterosklerozes.
Darba rezima parkapsana, atputas, miega, barosanas, nodarbju skola un as. nelabveligi teicas saslimstibas limeni, uz fiziskas un intelektualas attistibas un citiem veselibas raditajiem. Uzstadits, ka miega rezima parkapsana, barosanas, pastaigu un fiziskas bernu aktivitates citu ainu jau pirmoreiz dzives gadi asi atspogulojas pa to veseliba: katram tresajam bernam, kas neietur dienas rezimu, ir neapmierinosie veselibas raditaji.
Darba un atputas rezima normesana paredz darbalaika reglamentaciju, laikam uz atputu un personiskam vajadzibam uz протяжении ne tikai darba mainas, bet ari periodu, kuri внутрисуточного, nedelas, menesa un gada, ar uzskaiti galvenokart darba un производственного procesa nosacijumu ipatnibu.
