- dzives Tels
- Heliofiziku faktori
- apmatojums
- lauzu savstarpejas Attiecibas
- rehabilitacijas Celmi
- darbaspeju Atjaunosana
- rehabilitacijas Stasts
- rehabilitacijas Uzdevumi
- Mediciniska rehabilitacija
- veselibas Grupas
- iedarbibas Mehanismi
- Fiziska slodze
- Psihologiska rehabilitacija
- Psihiskas parkapsanas
- psihologiski pamatfaktori
- Psihologiska veseliba
- rehabilitacijas Aspekts
- Trudoterapija
- Darbigs dzives tels
- Citi rehabilitacijas aspekti
- Sociala rehabilitacija
- Fiziska sagatavotiba
- Slimnicu rehabilitacija
- rehabilitacijas pamatprincipi
- rehabilitacijas Efektivitate
- invalidu Rehabilitacija
- saslimsanu Profilakse
- Gara atpaliciba
- dzirdes Defekts
- Psihologiska iekarta
- barosanas Nozime
- Mediciniska etika
- arsta Kultura
Fiziska rehabilitacija
Neadekvata fiziska slodze ne tikai бесполезна, bet ari var izsaukt nopietnas sekas.
Tagadne eksiste individuala tempa definesanas precizas un locijumi metodes, fizisku slodzu apjoma, kas garantetaju to efektivitati un drosibu. Sis metodes lauj istenot kontrolu funkciju, t.i. precizas objektivas informacijas sanemsana par slimniecu reakciju uz kustibas aktivitates rezima paplasinajumu un arstnieciskas fizkulturas jaunu elementu ievadu. «Cilveciska естества butiba — kustiba. Pilns miers nozime navi» (i. Paskal').
Dazi metodologiski aspekti
fizisku slodzu pielietojumi
a) Fiziskas slodzes ir mediciniskas rehabilitacijas dala,
rehabilitaciju pasakumu kompleksa ставная dala. Viena fizkultura bez pareizas barosanas, vesela dzives tela, pilnvertigas atputas, bez atraidijuma no alkohola un pipesanas nevar nodrosinat labu veselibu.
i) Fizisku rehabilitaciju vajag sakt pec iespejas agrak.
Runajot par fiziskas audzinasanas un cilveka attistibas strategiju,
pus atcereties par istenojamo meru pectecibas nepieciesamibu
individualas cilveka dzives visu periodu laika. Risinat fiziskas audzinasanas un fiziskas iedzivotaju attistibas problemu nepieciesams no pirmsskolas vecuma, bet pec tam skolas, skolas, institutos, uz uznemumiem un ta talak
a) Pirms uzsakt fiziskus treninus, nepieciesams пройти nopietnu medicinisku izpeti ar atskirigu slodzu izmantosanu. Skaidri, ka ainas un fiziskas slodzes intensitates definesana un kontrole par tas efektivitati ir janem uz sevi sis lietas specialists ir arsts. Arstam, dodot padomes, ir janem vera ne tikai cilveka veselibas faktisks stavoklis, bet ari vina fiziskas sagatavotibas pakape, trenetibai.
c) Jebkura darba vajag ienakt pakapeniski.
Nevis vajag uzreiz перенапрягать savejas pules, bet gan nepieciesams, ienakot darba, attistit savejas pules pakapeniski.
a) Ir nepieciesama kontrole aiz fizisku slodzu izmantosanas efektivitates. Efekta Novertejums vai, iepretim signals pie atcelsanas vai rakstura un fizisku slodzu rezima izmainam.
a) Optimala ainas izvele, tempa, intensitates un ilgstosa fizisku slodzu ieverojot veselibas stavokli, organisma un vina trenetibas limena individualas ipatnibas.
Fiziskas darbspejas paaugstinajums ar arstniecisku un fizisku faktoru palidzibu nav pasmerkis. Augsta fiziska darbspeja ir atkariga no laba veselibas stavokla un ir profesionalas aktivitates saglabasanas nepieciesams nosacijums. Tadejadi, eksiste ciesa saikne starp rehabilitacijas aspektiem, kuri ir mediciniski, fiziski un profesionali. Fizisku faktoru pielietojums sekme arstesanas terminu saisinajumu, t.i. ekonomiskas izmaksas samazinasanai uz rehabilitaciju. Ir uzstadita fizisku faktoru labveliga iedarbosanas uz psihologiska slimniecu stavokla. Tatad, fizisks rehabilitacijas aspekts ir saistits ar citiem rehabilitaciju aspektiem — ekonomisks un psihologisks.

