- dzives Tels
- Heliofiziku faktori
- apmatojums
- lauzu savstarpejas Attiecibas
- rehabilitacijas Celmi
- darbaspeju Atjaunosana
- rehabilitacijas Stasts
- rehabilitacijas Uzdevumi
- Mediciniska rehabilitacija
- veselibas Grupas
- iedarbibas Mehanismi
- Fiziska slodze
- Psihologiska rehabilitacija
- Psihiskas parkapsanas
- psihologiski pamatfaktori
- Psihologiska veseliba
- rehabilitacijas Aspekts
- Trudoterapija
- Darbigs dzives tels
- Citi rehabilitacijas aspekti
- Sociala rehabilitacija
- Fiziska sagatavotiba
- Slimnicu rehabilitacija
- rehabilitacijas pamatprincipi
- rehabilitacijas Efektivitate
- invalidu Rehabilitacija
- saslimsanu Profilakse
- Gara atpaliciba
- dzirdes Defekts
- Psihologiska iekarta
- barosanas Nozime
- Mediciniska etika
- arsta Kultura
Readaptatsija
Pienemts skaitit, ka rehabilitacija восходит pie Pirma pasaules kara gadiem, kad Lielbritanija tika raditi ortopediski госпитали, lai arstetu kara invalidus. Sajos hospitalos ieples tika pielietota трудотерапия, kas tiek veikta zem vadibas kvalificetu akordstradnieksi. So hospitalu pieredze tika izmantota un пашей valsti ortopediskas un psihiatriskas arstnieciskas iestades. Pec tam saka attistities ari mediciniska pedagogija, kura izradija lielu iespaidosanu ne tikai psihisko slimniecu rehabilitacijas tapsanu, bet ari somatiski.
Tomer корпи трудотерапии, ka svarigai rehabilitacijas sastavdalai, aiziet tala pagatne. Par to, konkretak, liecina izseni rokraksti par arstesanas ar darbu (трудотерапия) izmantosanu klosteros. Pa Petra liksanu I uz Akmenu salas Sanktpeterburga tika raditi nodalijumi veselojosos matroziem, kur aktivi tika pielietota трудотерапия.
Darba pielietojums ar arstniecisku merki psihiatrija attiecas uz XVIII a. beigam (Pinsl', Tiok un as.). Krievija XIX a. sakuma organizets darbs psihisko slimniecu arstesanai pirmie pielietoja I.F. Rjul' un V.F. Sabler. Intensivi attistija darbu terapiju ka hronisku psihisku N.N slimniecu arstesanas lidzekli. Bazhenov, V.I. Jakoven-ko un as.
Reparativas slimniecu arstesanas principi ar sirds-asinsvadu saslimsanam tika izstradati PSRS tagadeja gadsimta trisdesmitajos gados (G.F. Lang). Ne nejausi amerikanu redzamais kardiologs Raab pieversa 1968 g. uzmanibu tam, ka ikgadeji 5 amerikanu miljoni bija spiesti izbraukt par robezam ASV aizrobezu veselibas centros, tai laika kad PSRS bija tukstosi sanatoriju un kurortu — svarigu rehabilitacijas etapu.
