Diennaktu periodiskums
Procesu straumes ritmisks raksturs organisma ir zinams no dziliem pirmlaikiem — par vinu zinaja ne tikai Izsena Griekija, bet ari Izsena Egipte un Mesopotamii. Viduslaiku Platona sekotaji, piemeram, Paratsel's jau aplukoja ari saslimsanu straumes atkaribas no экзогенных ritmiem. Organismu speja izmerit laiku pirmoreiz tika atklata vairak ka 200 gadus atpakal ar francuzi де Meronom. Veikti tiem vel a 1729 g. pieredzes paradija, ka pie augiem eksiste листьев kustibas diennaktu periodiskums. Visparnozimigs, ka sie noverojumi tika izdariti nevis ar biologu, bet gan astronomu, kuru galvenokart intereseja Zemes griesana ap savejo asi un tikai pec tam organismu uzrice pie Zemes griesanas. Tomer maciba par biologiskiem ritmiem, kas ir tik dzili корпи, radas un noformejama tikai otraja puse XIX — XX вв sakums. Liels ieguldijums XIX a. sai maciba iemaksaja tevzemes zinatnieki: Orshanskij, Dement'ev un as. Si maciba ir parada galvenokart I.P. Pavlovu, I.M. Sechenovu, K.M. Bikovu un daudziem to skolniekiem.
Dzive ir visuresosa, vina ir parsteidzosi daudzveidiga attistisanas un ir vides uzrices pie atskirigiem nosacijumiem lielas iespejas. Zinamais tevzemes biologs Svirtsev uzrakstija: «Svarigs un evolucionaras macibas visai izturigs uzstadits rezultats vina musdienigaja forma ir stavoklis, ka dzivnieku evolucija ir evolucija приспособительная, t.i. ka vina pastav pazimju attistiba, kas ir attiecigas tai videi, kura dzivo dati dzivnieki. Cits ar tada pata rezultatu mes var uzskatit stavokli, ka evolucionars process notiek zem arejas vides izmainu ietekmes, kura dzivo dzivnieki».
Arejas vides faktori ir viss, kas aplenc organismus un iespaido pa to stavoklis, attistiba, izdzivosanas un savairosanas iespejas.
