биортмов Izmainas
Ipasi varbutej, ka vides iedarbibas krit uz organismiem ar genetisks iestiprinatajam potencialajam ritmiskajam ipasibam.
Ir iespejamas bioritmu izmainu sekojosas situacijas organisma arejas vides faktoru iedarbibas del:
—ja organisma bioritmi dabiskos nosacijumos ir sinhroniski arejiem cikliem, tas ir izdevigs organismam. Parasti si situacija rodas pie monotonam arejam iedarbibam. Nesaubigi, ka sie bioritmi, pirmkart, врожденного kartibas (iedzimtais faktors) un, otrkart, tie tiek ieguti. Visi dzivi organismi evolucijas un individualas dzives procesa pielagojas pie eksistences nosacijumiem. Kas to neizdara, tas aiziet boja. Taja ir dabiskas atlases jega. Diennakts laika noteiktu biologisku procesu sagadisanas ar atbilstosajam izmainam apkarteja vide — viena no dzilas organismu vienotibas attistisanam ar eksistences nosacijumiem;
—situacija, kad ir nepieciesams laiks biologisku ritmu izstradei, kas ir attiecigi areju iedarbibu izmainijusies ritmikai. Tiesi sis laiku faktors pie arejas vides ne parak intensivam un peksnam iedarbibam dod iespeju adaptejams pie eksistences vides. Laiks ir nepieciesams organismam savejo kompensatoru iespeju parbuvei;
—ja darba un atputas rezima maina, kas ir klimatiski un sezonali
areju iedarbibu svarstibas notiek biezi vai peksni izmainas areja vide, var rasties iekseja де-синхропоза stavoklis, subjektivi visai nasta un pat parejoss patologiska stavokli. Un tas ir saprotams, ta ka tiek izjaukta arejas vides un organisma funkciju diennaktu ritma ritma sinhronizacija, attistas areju un iekseju sinhronizatoru disbalanss — laika deveju.
Piemeri:
—culu slimniecu un hipertoniku skaitlis augstak stradajoso starpa посменно, neka kontrolu grupa;
—sapigi stavokli pie musdienigas aviacijas apkalpem, kad milziga atruma pa lidmasinas krusto atri dazas stundu joslas. Piemeram, ASV transkontinentals lidojums aptver 4 joslas sargu, transokeana — 5 un vairak. Tadejadi, cilveks pec isa laika nonak nosacijumos, kas atskiras pa dienas un nakts ciklu. Mainas ari fiziologisks cikls «diena-nakts», pie kura organisms pielagojas.
Ir jazina, ka visi organismi, un ipasi cilveks, ir apveltiti ar kompensatoru mehanismu rindu, kuri palidz adaptejams pie arejas vides. Tomer tam ir nepieciesami noteikti nosacijumi:
—so mehanismu врожденная pilnvertiba, to regulesanas pilniba;
—lai adaptacija butu pilnvertiga, nepieciesams;
—ne parak intensivas arejas iedarbibas;
—iedarbibas peksnuma neesamiba, ta ka adaptacijai ir pieprasams laiks.
Secinajums
Attiecibu izmainas starp ieksejiem un arejiem «laika devejiem» ir nopietna slodze uz adaptaciju mehanismiem, un organismu ar so slodzi plaudis tiek gala, ja visi areji deveji darbojas vajadziga parbuves rezima. Uz rezimu radisanu, kas naceju griezuma gan ar arejiem, gan ar ieksejiem laika devejiem, organisms reage noliedzoss. Pie tam lielu lomu spele motivacija loti svariga un atbildiga darba gadijumos: nobiditaja rezima si nobide parcelas a daudzreiz labak, neka ja darbs ir monotons vai cilveks nav aiznemts ar целенаправленной darbibu.
