Biologiski ritmi
Aiztecejusa laika novertejuma Sifr kludijas uz 25 gadiem.
Vel a 1926 g. vaciskais macitais Karl Frish nopubliceja savejos darbus par ritmiskam bitu dejam un par to parsteidzosi tievajam laika jutam. Dejas ir bitu saskarsmes mele. Bites ir izluklidmasinas, izpildot pa сотах specialas dejas, norada savejiem соплеменницам virzienu un baribas attalumu pie atrasta avota. Noverojumi paradija, ka baribas attalums lidz avotam nododas ar dejas ritmu. Gsm ritms ir lenaks, neka talak atrodas bariba. Ritmiskas bitu kustibas — tas ir pietiekami precizs stundu mehanisms, kurs iemetas ar sauli, turklat rupnica хватает uz ilgu laiku.
Tatad, dziva daba uz musejas planetas dzivo pa stingru 24-stundu ritmu, turklat visus dzivus organismus — no viensunas lidz cilvekam — var sajust un izmerit diennaktu laiku. Kadi eksiste biologisku ritmu ainas?
Patiesa notikuma sakuma ir izpetiti жизнедеятельности augu, dzivnieku un cilveka diennaktu ritmi. Pec tam saka attistities prieksstati par biologiskiem ritmiem ar daudzdienu un daudzgadeji periodiem. Ir piedavajumi izskirt ritmus pa to funkcionalas nozimes pazimi. Saskana ar to izcelas ritmi «ekologiski», vai адаптативные (суточные, kas приливно-отливные, lunari, sezonali), un funkcionali — visi pareji ritmi, kas nodrosina dzives un pa reakcijas programmas izdosanos arejas neparedzamas iedarbibas.
Pieejamibas plana lietderigs sadalit bioritmus uz ta saucamajiem экзогенные un endogenus. Ekzogennie — organisma bioritmi, kas ir lielakoties atkarigi no ietekmem no arpuses, t.i. ar arejas vides faktoru iedarbibu. Endogeni — tie ir bioritmi, kas rodas pasa organisma. Saskana ar endogenu pulkstenu hipotezi, organisma ritmi nevis patstavigi, bet gan rodas sakara ar nepartrauktu impulsu (laika aizzimju) rikosanos no arpuses, apsleptais ritmiskais organisma komplekss visu laiku reage pa gaismas iedarbibas geofizikali ritmi, temperaturas, saules zibsnu, Saules un Lupi pievilksanas ietekmes, magnetu tirumu, elektrostatisku tirumu un ta talak
