Funkcionalas parkapsanas
Dziviem organismiem ir svarigs ne tikai kimisks vides sastavs, bet ari tas fiziskais stavoklis: atmosferas spiede, temperatura, mitrums, radiaciju nosacijumi un ta talak Jedziena vides ienak ari daudzveidigas savstarpejas organismu attiecibas. Arejas vides ta vai cita faktora iedarbosanas uz organismiem ir minimalas un maksimalas robezas. Aiz robezam to iestajas dzilas funkcionalas parkapsanas, kuras var atvest pie organisma bojaejas.
Evolucionaras attistibas procesa pazimes un ipasibas, kuras ir derigas organismam, iedzimti iestiprinas, bet nevajadzigas ipasibas pakapeniski zud. Derigu ipasibu un pazimju piestiprinasana ir nepieciesama funkciju un formu radisanai, kas ir attiecigas tai videi, pie kuras dzivo organisms. Citadi organismi, kas ir atnemti so ipasibu, izraditos нежизнеспособными pie arejas vides nosacijumu nepartrauktam izmainam. Tadel evolucionaras attistibas procesa neizbegami rodas noteiktas formas uzrices, kas ir izveidotas uz dinamiski izmainosas структурно-физиологичеких organisma ipasibam. Dzivi organismi daudzu miljonu gadu laika dzivo geofizikalu vides parametru ritmisku izmainu nosacijumos. Evolucionaras attistibas procesa tiem izveidojas savejie biologiskie ritmi, kuri palidz dziviem organismiem ar vislabako telu saskanojams ar arejas vides ritmiku, t.i. pielagojoties pie vinas.
Arejas vides uzrices pie izmainijusies nosacijumiem piemers. XIX a. beigas Afrika bija loti daudz bifelu, kuri ganijas ar lieliem ganampulkiem uz atvertajam plavam dienu laika, bet pec tam mera epidemija, kura ir grandioza pa izmeriem, gandriz pilniba iznicinaja sos dzivniekus. Izdzivojusie dzivnieki saka majot mezainas un purvainas vietas un partikt jau nevis diena, bet gan tikai nakts laika.
